Gaisa apmaiņa

Nepieciešamais papildu siltumenerģijas daudzums saistībā ar gaisa apmaiņu telpās QV (Wh) tiek aprēķināts, izmantojot formulu:

QV = n · V · ρ · c · 24 · DL

šeit:
n – gaisa apmaiņa reizēs stundā  (h-1)
V – telpas tilpums
ρ – telpas gaisa blīvums , r = 1,2 kg/m3;
c – īpatnējā gaisa siltumietilpība, c = 0,279 Wh/(kg×K);
24 – stundu skaits diennaktī;
DL – dienas grādi  (Lietuvā DL=3700);

Ja ir gaisa apmaiņa 0,5 h-1 (0,5 reizes stundā, proti, visas telpas gaisa tilpums nomainās 2 stundās), Lietuvas standarta dzīvojamās mājās siltuma zudumi saistībā ar ventilāciju ir aptuveni 40 kWh/m² gadā. Palielinot gaisa apmaiņu, siltuma zudumi palielinās, samazinot – samazinās.    

 1 att. Siltumenerģijas zudumi saistībā ar gaisa apmaiņu.   Piemēram.: mājā ar 150 m² lielu dzīvojamo platību, kuras telpu iekšējais augstums ir 2,7 m, gaisam apmainoties ar “0,5”, gadā tiek patērēts 6000 kWh siltumenerģijas (atbilst aptuveni 700 m³ gāzes). Gaisa apmaiņu palielinot līdz “0,8”, patērētās siltumenerģijas daudzums palielināsies līdz 9600 kWh (atbilst aptuveni 1150 m³ gāzes).

200 m² liela māja, kuras telpu vidējais augstums ir 2,7 m, ar gaisa apmaiņu 0,8 reizes ventilācijai gadā patērēs jau 12800 kWh (atbilst aptuveni 1500 m³ gāzes). Šādai mājai gaisa apmaiņu palielinot līdz 1,5 reizei stundā, enerģijas patēriņš var palielināties līdz 24000 kWh (>2800 m³ gāzes) gadā.

Ventilācijas iekārta ar siltuma atgūšanu (rekuperaotrs) samazina siltuma zudumus, kas rodas ventilācijas dēļ. Jo augstāka ir rekuperatora efektivitāte, jo vairāk tiek ietaupīta dārgā siltumenerģija.

2 att. Siltumenerģijas zudumi saistībā ar ventilāciju atkarībā no gaisa apmaiņas un rekuperatora efektivitātes.

Piemēram.: 150 m² dzīvojamai mājai ar 90% efektīvu rekuperatoru, gaisam apmainoties ar “0,5”, siltumenerģijas patēriņš ventilācijai gadā būtu tikai 600 kWh jeb 70 m³ gāzes. 200 m² mājai pie tādiem pašiem nosacījumiem attiecīgi 800 kWh vai 100 m³ gāzes gadā.